Atbild zvērināta advokāte Gita Oškāja.

💡Darba līgumā noteiktās darba algas samazināšana, nemainoties citiem darba līguma nosacījumiem, iespējama vien darba līguma pusēm savstarpēji vienojoties. Darbinieka atteikšanās grozīt darba līgumu nerada tiesisku pamatu darba devēja uzteikumam.

➡️ Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, 11 gadījumos, kas likumā konkrēti nosaukti.

➡️ Finansiālā situācija (vispārīgi) pati par sevi nerada nekādas saistošas sekas attiecībā uz darba līgumos noteikto darba samaksu. Finansiālā situācija var izsaukt nepieciešamību veikt likumā pieļautos saimnieciskus, organizatoriskus, tehnoloģiskus vai līdzīga rakstura pasākumus, kam kā sekas varētu būt, piemēram, strukturāli pārveidojumi un darbinieku skaita samazināšana.

💡 Darba likuma 98.panta noteikumi var tikt piemēroti pēc tam, kad darba devējs jau ir pieņēmis lēmumu par darba līguma uzteikumu un tam ir tiesisks pamats vai nu sakarā ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām vai arī sakarā ar darba devēja veiktajiem saimnieciska, organizatoriska, tehnoloģiska vai līdzīga rakstura pasākumiem.

📌 Darbinieka atteikums darba līguma grozījumiem par darba algas samazināšanu nevar būt pamats uzteikumam un darba tiesisko attiecību izbeigšanai. Grozīt darba līgumu atbilstoši darba devēja piedāvājumam var vienīgi savstarpēji vienojoties.

💡 No Darba likuma normām izriet tikai viens gadījums, kad darba devējs bez darbinieka piekrišanas var izvirzīt jautājumu par darba algas samazināšanu. Atbilstoši Darba likumam tas ir saistāms ar pāreju no normālā darba laika uz nepilnu darba laiku. Turklāt šai pārejai ir jābūt pietiekami pamatotai ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.