Rīgā, 2022. gada 21.decembrī, Nr.199/1

Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam
Ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam
Iekšlietu ministram Mārim Kučinskim
Kultūras ministram Naurim Puntulim
Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam
Izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai
Satiksmes ministram Jānim Vitenbergam
Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei
Labklājības ministrei Evikai Siliņai
Zemkopības ministram Didzim Šmitam
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam
Aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei
Tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei
Klimata un enerģētikas ministram Raimondam Čudaram
Veselības ministrei Līgai Meņģelsonei

Informācijai
Saeimas frakcijām
LBAS dalīborganizācijām

Par Ministru kabineta deklarāciju un valdības rīcības plānu

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pozitīvi vērtē savlaicīgāku sociālo partneru iesaisti Deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (turpmāk Deklarācija) izstrādes procesā.

LBAS ir lielākā arodbiedrību apvienība, kas apvieno lielāko strādājošo skaitu valstī. LBAS  dalīborganizācijas ir arodbiedrības, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī un pārstāv darbinieku intereses attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām. Tāpēc ir būtiski LBAS kā sociālo partneri iesaistīt regulārā trīspusējā sociālā dialogā vienotu mērķu sasniegšanai. LBAS atbalsta Deklarācijā izvirzītos virsmērķus – Latvijas neatkarības stiprināšanu, ekonomikas transformāciju un iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanu – un atgādina, ka tieši ieguldījums cilvēkkapitālā ir galvenais izaugsmes resurss. 

Vienlaikus LBAS pauž bažas par to, ka daudzi arodbiedrību priekšlikumi nav ņemti vērā, lai arī Deklarācijā iekļauti vairāki darbības virzieni, kuru nozīmi uzsvēra LBAS. Tostarp, turpmāku minimālās algas pārskatīšanu sadarbībā ar sociālajiem partneriem, izstrādājot skaidrus un paredzamus nosacījumus tās  celšanai. Tomēr LBAS pieprasa Valdības rīcības plānā no 2023. gada 1. jūlija paredzēt paaugstināt neapliekamo minimumu, kā arī koplīgumu mehānisma attīstību. LBAS pozitīvi vērtē arī tādas Deklarācijā izvirzītas arodbiedrībām svarīgas prioritātes kā trīspusējā sociālā dialoga pilnveidošanu, mērķēta atbalsta sistēmas nodrošināšanu grūtībās nonākušajiem, energoefektivitātes programmu attīstību, ieguldījumu veikšanu enerģētikas tirgus attīstībai, kā arī taisnīgai pārejai uz lokāliem un atjaunojamiem energoresursiem un cenu ziņā konkurētspējīgu enerģētikas tarifu nodrošināšanu.

Ņemot vērā to, ka Deklarācija ir pabeigts politikas plānošanas dokuments, LBAS aicina Ministru kabinetu pievērst lielāku uzmanību arodbiedrību priekšlikumiem, veidojot valdības rīcības plānu. LBAS uzstāj, ka valdības rīcības plānā jāietver apņemšanās veicināt sociālo partneru kapacitāti iesaistīties pilnvērtīgā divpusējā dialogā, kas būtu veicama, paplašinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu grozu, kā arī nosakot biedru maksājumus kā attaisnojamos izdevumus. Papildus finansiālajiem instrumentiem arodbiedrības arī uzstāj, ka valdībai ir jāizstrādā rīcības plāns, kas, atbilstoši Eiropas Komisijas direktīvai par adekvātu minimālo algu noteikšanu ES valstīs, nosaka dalībvalstīm uzdevumu veicināt darba koplīgumu slēgšanu un to aptvēruma tuvināšanu direktīvā uzstādītajam mērķim panākt 70% darbinieku pārklājumu. Tāpat nepieciešams koplīgumiem piemērojamos IIN atvieglojumus attiecināt arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, uz kurām līdz šim tie neattiecās. 

Runājot par pozitīvo, jāatzīmē, ka Deklarācijā ir likts uzsvars uz tādām nozaru prioritātēm, kā kultūras institūcijās nodarbināto atalgojuma nodrošināšana vismaz vidējā atalgojuma līmenī sabiedriskajā sektorā, investīcijas dzelzceļa un ceļu infrastruktūru attīstībā, ar mērķi veicināt reģionu attīstību.

Diemžēl Deklarācijā nav iekļautas vairākas arodbiedrību akcentētās prioritātes, kuru risināšanu LBAS sagaida 14. Saeimas darbības laikā un pieprasa turpmāk iekļaut valdības rīcības plānā. Piemēram, nodrošināt to, ka pēc diviem gadiem valsts finansējums veselības aprūpei veidos vismaz 12% no vispārējās valdības izdevumiem un vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta, jo Deklarācijā šobrīd paredzēta tikai virzība uz minētajiem 12%, nenosakot laika periodu, kādā tas izpildāms. Tāpat valdības rīcības plānā jāiekļauj būtisks un konkrēts darba samaksas pieaugums veselības aprūpes nozares darbiniekiem un sociālās aprūpes darbiniekiem.

Izglītības un zinātnes nozarē panākts, ka tiks risināta darba samaksas, slodzes, karjeras izaugsmes jautājumi, izglītības pieejamības jautājumi, palielināts finansējums zinātnei. Būtiski, ka reformas tiks īstenotas ar atbilstošiem resursiem, iesaistot sociālos partnerus. Tomēr pedagogu minimālo darba algu valdība apņemas nodrošināt 120% apmērā no vidējās samaksas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, nevis arodbiedrību prasīto 130% no vidējās darba samaksas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem vismaz ar bakalaura grādu.

Tāpat arodbiedrības prasa nodrošināt stabilu nodarbinātības politiku un konkurētspējīgu atalgojumu transporta darbiniekiem, it īpaši autobusu vadītājiem. Rast atbalsta risinājumus nozares koplīguma (ģenerālvienošanās) noslēgšanā Sabiedriskā transporta pasažieru pārvadājumu nozarē.

LBAS sagaida, ka sadarbība starp valdību un arodbiedrībām valdības rīcības plāna veidošanā būs veiksmīgāka nekā Deklarācijas tapšanas laikā.

Arodbiedrības novērtē Deklarācijā iekļautos mērķus palielināt sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu, tajā iekļaujot arī  ugunsdrošības un glābšanas jomas, ko valstī nodrošina ne tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, bet arī Valsts meža dienests. LBAS atzinīgi vērtē, ka Deklarācijā ir iekļauta apņemšanās nodrošināt zemes un ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, saglabājot līdzsvarotu sociālekonomisko izaugsmi, rūpējoties par vides un klimata neitralitātes mērķu  sasniegšanu, kas zināmā mērā saskan ar arodbiedrību prasībām nodrošināt meža un meža nozares ilgtspēju. Lai sasniegtu deklarācijā uzstādīto mērķi stiprināt valsts pārvaldes cilvēkresursu kapacitāti, paaugstinot nodarbināto prasmes un spējas, kā arī nodrošinot, ka valsts pārvaldē strādā motivēti, produktīvi, profesionāli darbinieki un neturpinātos zinošu un kompetentu mežsaimniecības speciālistu aiziešana no valsts pārvaldes, ir jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums Valsts meža dienesta darbiniekiem. Arodbiedrība prasa  valdības rīcības plānā iekļaut uzdevumu  palielināt finansējumu  un stiprināt Valsts meža dienesta darbinieku kapacitāti kā valsts iekšējās drošības sistēmas sastāvdaļu.

LBAS arī turpmāk prasa un sagaida regulāru un produktīvu sadarbību starp valdību un arodbiedrībām trīspusējā sociālā dialoga ietvaros Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē un tās apakšpadomēs.

Egils Baldzēns,
LBAS priekšsēdētājs