Darba aizsardzība ir pasākumu kopums darbinieku veselības un dzīvības saglabāšanai, kas ietver organizatoriskus, saimnieciskus, tehniskus, sociālus un citus preventīvus pasākumus ar mērķi novērst arodslimību rašanās riskus un potenciālus nelaimes gadījumus darbā, kā arī nodrošināt veselībai nekaitīgu un drošu darba vidi. Gan darba devējam, gan darbiniekam jāievēro darba drošības noteikumi un jāveic visi preventīvie pasākumi, lai novērstu vai mazinātu potenciālos darba vides riskus.

Darba aizsardzības likumā ir noteikts, ka katrā uzņēmumā ir jābūt personai, kas nodarbojas ar darba aizsardzības jautājumu risināšanu – novērtē darba vides riskus, īsteno darba aizsardzības pasākumus, veic nodarbināto apmācību, nosaka individuālos aizsardzības līdzekļus utt. Parasti tas ir uzņēmumā nodarbināts darba aizsardzības speciālists. Šo pienākumu izpildei darba devējs var piesaistīt arī ārpakalpojuma sniedzējus – kompetento institūciju vai kompetento speciālistu darba aizsardzības jautājumos.

Uzņēmumā var būt arī pašu darbinieku ievēlēta uzticības persona darba drošības jautājumos, kas iesaistās darba aizsardzības jautājumu risināšanā. Uzticības persona līdzdarbojas darba vides iekšējās uzraudzības veikšanā, tai skaitā piedalās darba vides risku novērtēšanā, darba aizsardzības pasākumu plānošanā, nelaimes gadījumu darbā un arodslimību gadījumu izmeklēšanā, ražošanas iekārtu un objektu nodošanā ekspluatācijā un darba aprīkojuma atbilstības novērtēšanā, kā arī sadarbojas ar darba devēju un darba aizsardzības speciālistu darba apstākļu uzlabošanā uzņēmumā. Uzticības persona pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzības jomā.

Par darba drošību ir jārūpējas ne tikai darba devējam, bet arī pašam darbiniekam.

Kas jāzina darbiniekam, uzsākot darba attiecības uzņēmumā?

1. Lai sekmīgi un droši pildītu savus darba pienākumus, darbu uzsākot, noskaidrojiet, kādi iekšējie normatīvie dokumenti nosaka darba vides riskus un iepazīstieties ar darba aizsardzības prasībām. Tas palīdzēs izvairīties no neapzinātas šo aizsardzības prasību pārkāpšanas un pasargās no potenciāla veselības un dzīvības apdraudējuma. Ja kaut kas nav skaidrs, droši jautājiet savam tiešajam vadītājam.

2. Nekavējoties ziņojiet darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam par jebkuriem darba vides faktoriem, kuri rada vai var radīt risku cilvēku drošībai un veselībai, kā arī par trūkumiem uzņēmuma darba aizsardzības sistēmā. Tā jūs pasargāsiet ne tikai sevi, bet arī kolēģus no iespējama veselības un dzīvības apdraudējuma.

3. Izmantojot darba veikšanai izsniegto aprīkojumu pārliecinieties, ka tas ir atbilstošā darba kārtībā. Darba aprīkojumu lietojiet atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Ja jums rodas šaubas par aprīkojuma tehnisko stāvokli, vērsieties pie sava tiešā vadītāja un informējiet par konstatēto problēmu. Tā jūs novērsīsiet potenciālu nelaimes gadījumu darbā.

4. Piedalieties darba devēja rīkotās apmācībās par darba aizsardzību. Tas palīdzēs jums pilnveidot nepieciešamās prasmes, apgūt drošas darba metodes un sekmīgi tās pielietot ikdienas darbā.

5. Regulāri veiciet nepieciešamās obligātas veselības pārbaudes. Tas ļaus atklāt, vai darba vides riska faktori ietekmē veselību, un savlaicīgi rīkoties, lai novērstu to kaitīgo ietekmi. Tādējādi būsiet veseli un saglabāsiet savas darba spējas.

6. Pildot darba pienākumus, rūpējieties par savu veselību un drošību. Atcerieties, ka gan savai ģimenei, gan darba devējam ir vajadzīgs vesels un laimīgs!