ES pārmitināšanas sistēma

 

LV

 

SOC/548

ES pārmitināšanas sistēma

Briselē, 2017. gada 18. janvārī

 

Informatīvs paziņojums

(522. plenārā sesija)

 

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014”

COM(2016) 468 – final

 

ATZINUMS: EESC-2016-05234-00-00-AS-TRA

 

 

1.             Kārtība

 

Eiropas Parlaments/

Padome pieprasa atzinumu

 

07/09/2016

 

Juridiskais pamats

 

LESD 304. pants

Komitejas Biroja lēmums

 

17/08/2016

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

 

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Specializētās nodaļas priekšsēdētājs

 

Pavel TRANTINA (CZ-III)

Specializētās nodaļas darba organizēšana

 

 

27/09/2016

 

Izpētes grupa

priekšsēdētājs

Jukka AHTELA (FI-I)

“ES pārmitināšanas sistēma”

 

 

ziņotājs

Christian MOOS (DE-III)

 

 

locekļi

Giuseppe IULIANO (IT-II)

 

Stefano MALLIA (MT-I)

 

José Antonio MORENO DÍAZ (ES-II)

 

Cristian PÎRVULESCU (RO-III)

 

Ariane RODERT (SE-III)

 

Oliver RÖPKE (AT-II)

 

Christa SCHWENG (AT-I)

 

 

ATZINUMS PIEŅEMTS specializētās nodaļas sanāksmē 2017. gada 10. janvārī ar 67 balsīm par, 1 pret un 1 atturoties.

 

Eksperts

 

Julia KLEIN (ziņotājam)

 

2.             Komisijas dokumenta kopsavilkums

 

2016. gada 13. jūlijā Eiropas Komisija ierosināja ES pārmitināšanas regulējumu, kura mērķis ir izstrādāt kopīgu Eiropas politiku pārmitināšanas jomā, lai nodrošinātu sakārtotas un drošas iespējas nokļūt Eiropā personām, kurām ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Šis priekšlikums ir daļa no Komisijas centieniem reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu un jāskata saistībā ar Eiropas programmā migrācijas jomā izklāstīto ilgtermiņa politiku labākai migrācijas pārvaldībai. Tas arī palīdzēs īstenot jauno, uz rezultātiem orientēto partnerības regulējumu sadarbībai ar galvenajām trešām izcelsmes un tranzīta valstīm, ar kuru Komisija nāca klajā 7. jūnijā.

 

Priekšlikumā būs paredzēts pastāvīgs regulējums ar vienotu procedūru pārmitināšanai ES iekšienē. Dalībvalstis arī turpmāk pašas lems par to, cik cilvēku katru gadu tiks pārmitināti. Jaunais pārmitināšanas regulējums tiks īstenots, izmantojot ikgadējos ES pārmitināšanas plānus, kurus pieņems Padome un kuri tiks konkretizēti ar mērķtiecīgām ES pārmitināšanas programmām, ko pieņems Komisija. Ikgadējos ES pārmitināšanas plānos tiks noteiktas vispārējās ģeogrāfiskās prioritātes, uz kuru pamata tiks veikta pārmitināšana, kā arī maksimālais to personu kopskaits, kuras jāpārmitina nākamajā gadā, balstoties uz dalībvalstu un asociēto Šengenas valstu līdzdalību un ieguldījumu, ko tās sniegušas konkrētajā ikgadējā pārmitināšanas plānā.

 

Ar jauno ES pārmitināšanas regulējumu tiks izveidots vienots standarta procedūru kopums pārmitināšanas kandidātu atlasei un attieksmei pret tiem. Tajā arī konkretizēti kopējie atbilstības kritēriji mērķtiecīgo ES pārmitināšanas programmu ietvaros veicamajai pārmitināšanai uz Eiropas Savienību un izklāstīti kopīgie kandidātu izslēgšanas iemesli un pārmitināšanas procedūras veids (parastā vai paātrinātā procedūra), ko varētu izmantot.

 

3.             Atzinuma kopsavilkums

 

EESK:

 

-               atbalsta patiesu kopējo patvēruma politiku, kas atbilst Eiropas vērtībām; atzinīgi vērtē ES pārmitināšanas sistēmas izveidi;

 

-               rosina ES uzņemties lielāku atbildību par personām, kurām ir vajadzīga starptautiska aizsardzība;

 

-               uzsver, ka dalībvalstīs jāveido stabilas integrācijas sistēmas;

 

-               uzsver, ka kopējie pārmitināšanas kritēriji ir jābalsta uz attiecīgo personu neaizsargātību, nevis uz efektīvu sadarbību ar trešām valstīm patvēruma jautājumos, un norāda, ka šiem kritērijiem jābūt nediskriminējošiem;

 

-               uzskata, ka terminu “pirmā patvēruma valsts” un “droša trešā valsts” lietošana šajā gadījumā nav piemērota, tāpēc ka pašlaik attiecīgajās trešās valstīs un reģionos stāvoklis ir nedrošs un nestabils; uzskata, ka arī Turciju nevar klasificēt kā drošu trešo valsti un ka ES un Turcijas Paziņojums ir jāatceļ;

 

-               uzsver, ka pārmitināšanas programma ir jāatsaista no partnerattiecību nolīgumiem, kuru mērķis ir novirzīt bēgļu plūsmu uz trešām valstīm, un tas jādara, jo to savstarpējā saistība rada draudus, ka var tikt pārkāptas starptautiskās tiesības un pamattiesības;

 

-               uzsver, ka pasākumu, kas tiek veikti partnerībā ar trešām valstīm, vai — vispārīgāk — attīstības palīdzības sniegšanas priekšnosacījums nedrīkst būt nolīgumi ar trešām valstīm par atgriešanu vai cita veida līdzīgu sadarbību;

 

-               uzsver, ka noteicošā loma pārmitināmu trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku identificēšanā ir jāuztic Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojam (UNHCR), un neatbalsta īpašu atlases tiesību piešķiršanu trešām valstīm, kā tas paredzēts ES un Turcijas Paziņojumā;

 

-               atzinīgi vērtē uzsvaru uz sieviešu, kā arī bērnu un jauniešu neaizsargātību, taču kritiski vērtē kategoriju “personas, kuras ir sociāli un ekonomiski neaizsargātas”. Tā kā Komisijas priekšlikumā kopā minēti dažādi likumīgi veidi ieceļošanai Eiropas Savienībā, tas kopumā rada draudus, ka cietīs pārmitināšanas kvalitāte un kvantitāte;

 

-               neatbalsta tādu personu pilnīgu izslēgšanu, kuras pēdējo piecu gadu laikā pirms pārmitināšanas ir neatbilstīgi uzturējušās, neatbilstīgi ieceļojušas vai mēģinājušas neatbilstīgi ieceļot dalībvalstu teritorijā, un tādu personu pilnīgu izslēgšanu, ko dalībvalstis pēdējo piecu gadu laikā pirms pārmitināšanas ir atraidījušas, kaut arī pārējiem atbilstības kritērijiem šīs personas atbilst;

 

-               uzsver, ka pārmitināšana nedrīkst ietekmēt tiesības uz patvērumu.

 

-               atbalsta vērienīgu mērķu izvirzīšanu attiecībā uz gadā pārmitināmo personu skaitu un iesaka paredzēt, ka augsta līmeņa komitejas nosakāmais skaits ir minimālais skaits;

 

-               pauž cerību, ka EESK tiks iesaistīta Pārmitināšanas augsta līmeņa komitejā;

 

-               iesaka, ka UNHCR vajadzētu būt pastāvīgam Pārmitināšanas augsta līmeņa komitejas loceklim. Komisijas priekšlikums kopumā nerada skaidrību par to, kā un ar kādām procedūrām UNHCR vai dalībvalstis identificēs personas, kam vajadzīga starptautiska aizsardzība;

 

-               rosina apsvērt iespējas īstenot papildu alternatīvas bēgļu uzņemšanas un finansēšanas programmas, kā paraugu izmantojot Kanādā izveidoto privātās sponsorēšanas partnerību (Private Sponsoring Partnership)[1]. Trīspusējas pieejas, kas paredz dalībvalstu, UNHCR un privātā sektora / pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalību, institucionalizācija var kopumā pozitīvi ietekmēt ES pārmitināšanas sistēmu.

 

-               iesaka nodrošināt pastiprinātu ES un dalībvalstu iestāžu klātbūtni īpaši neaizsargātajās izcelsmes un tranzīta valstīs un mazināt tām uzlikto slogu, uz vietas veidojot to spējas nodrošināt uzņemšanu un aizsardzību.

 



Vaļņu iela 32, 410.ist., Rīga, LV-1050
Tālrunis: +371 29427898
abolins@energija.lv