Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma un perspektīvas jauno darba veidu kontekstā”

Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komiteja

 

SOC/561

Sociālo partneru un PSO loma jaunos nodarbinātības veidos

 

Briselē, 2017. gada 13. septembrī

 

Informatīvs paziņojums

(528. plenārā sesija)

 

Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma un perspektīvas jauno darba veidu kontekstā”

 

ATZINUMS: EESC-2017-01866-00-00-AS-TRA

 

 

1.             Kārtība

 

Padomes prezidentvalsts Igaunijas pieprasījums

 

 

17/03/2017

Juridiskais pamats

 

LESD 304. pants

Komitejas Biroja lēmums

 

28/03/2017

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

 

Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa

Specializētās nodaļas priekšsēdētājs

 

 

Pavel TRANTINA (CZ-III)

Specializētās nodaļas darba organizēšana

 

 

03/04/2017

 

Izpētes grupa

priekšsēdētājs

Krzysztof PATER (PL-III)

“Sociālo partneru un PSO loma jaunos nodarbinātības veidos”

 

 

ziņotāja

Franca SALIS-MADINIER (FR-II)

līdzziņotājs

Jukka AHTELA (FI-I)

locekļi

Michalis ANTONIOU (CY-I)

Seamus BOLAND (IE-III)

Alfred GAJDOSIK (AT-III)

Wolfgang GREIF (AT-II)

Marija HANŽEVAČKI (HR-II)

Kinga JOÓ (HU-III)

Mette KINDBERG (DK-III)

José Antonio MORENO DÍAZ (ES-II)

Catelijne MULLER (NL-II)

Eve PÄÄRENDSON (EE-I)

Christa SCHWENG (AT-I)

Paul SOETE (BE-I)

 

ATZINUMS PIEŅEMTS 2017. gada 19. jūlijā ar 90 balsīm par, 2 pret un 3 atturoties.

 

Eksperts/-i

 

 

2.             Izpētes atzinuma temats

 

Jauni nodarbinātības veidi ietekmē tradicionālās darba tiesiskās attiecības, izlīdzinot atšķirību starp darba ņēmēju un darba devēju, un to, vai darba tiesiskās attiecības pastāv vai nē. Tas var būt izaicinājums sociālā dialoga struktūrai, kuras pamatā vienmēr bijušas skaidri noteiktas lomas darba devējiem un darba ņēmējiem, tātad arī viņu pārstāvībai. Jauni nodarbinātības un darba tiesisko attiecību veidi un no tiem izrietošā sadrumstalotība nozīmē, ka daudzi darba ņēmēji strādā ārpus tradicionālajām darba koplīgumu struktūrām un bez arodbiedrību pārstāvības. Darba ņēmēji, kurus uzskata par pašnodarbinātiem, apvienošanās gadījumā var tikt uzskatīti par cenu noteikšanas karteli. Darbuzņēmēji, no otras puses, riskē palikt neziņā, vai viņi ir uzskatāmi par darba devējiem, un tas ietekmē viņu iespējas pievienoties kādai darba devēju organizācijai. Pastāv arī risks, ka darba devējam nav reprezentatīva pārrunu partnera. Jaunie nodarbinātības veidi ietekmē arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas nodarbojas ar sociāliem jautājumiem, piemēram, ja jauno darba organizācijas veidu dēļ palielinās nestabilitāte, nedrošība un sociālā atstumtība. EESK būtu vēlams izpētīt, kā ar jaunajiem nodarbinātības veidiem saistīto norišu dēļ mainās darba devēju un darba ņēmēju organizāciju, kā arī citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, loma un kā šīs struktūras var sadarboties, lai pārveidotu sociālo un pilsonisko dialogu, turklāt kā šādu pārmaiņu laikā radīt iespējas un pilnveidot sinerģiju.

 

3.             Atzinuma kopsavilkums

 

Laikā, kad notiek lielas digitālās, ekoloģiskās un demogrāfiskās pārmaiņas, kas dziļi izmaina darba ņēmēju, darba devēju stāvokli un to kā sociālo partneru attiecības, EESK uzskata, ka vairāk kā jebkad ir jāapzinās, cik svarīgs ir sociālais dialogs un kolektīvās sarunas visos līmeņos, jo to pamata mērķi un principi joprojām nav mainījušies.

 

EESK uzskata, ka šobrīd nav iespējams paredzēt visas iespējas un izaicinājumus, ko radīs digitālā ekonomika. Sociālā un sabiedrības dialoga uzdevums nav iestāties pret šīm pārmaiņām, bet tās maksimāli efektīvi virzīt tā, lai izmantotu visu šo pārmaiņu pozitīvo ietekmi uz izaugsmi, inovācijas un kompetenču attīstības veicināšanu, kvalitatīvu darbvietu radīšanu un nodrošinātu ilgtspējīgu un solidāru finansējumu sociālajai aizsardzībai, vienlaikus rūpējoties par to, lai cilvēki joprojām varētu izmantot pamattiesības, kuras garantē Eiropas Savienības Pamattiesību harta un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas.

 

Digitalizācija met izaicinājumu tradicionālajām pārvaldības un vadības metodēm, tā vedina īstenot līdzdalīgu pārvaldību un izstrādāt kolektīvus noteikumus, kā arī pielāgot sociālā dialoga struktūru un procedūras.

 

EESK iesaka respektēt to sociālo partneru autonomiju, kas kolektīvajās sarunās ir apņēmušies rast jaunus sociālā dialoga veidus un risinājumus, kuri būtu pielāgoti darba devēju, kā arī darba ņēmēju vajadzībām kā tradicionālajos uzņēmumos, tā digitālās ekonomikas jomā. Šajā atzinumā EESK aplūko sākotnējo pieredzi, dažas atbildes un novatoriskus risinājumus, arodbiedrību praksi un darba koplīgumu slēgšanas sarunu rezultātus, kas ir reakcija uz šo pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem. Tiek izvirzīts jautājums arī par ciešāku sadarbību starp sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā piemēram plašas saskaņošanas valdību līmenī, kurās vispārīgākās debatēs par digitalizācijas kopējo ietekmi paredzēts iesaistīt citas ieinteresētās personas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību. Digitalizācijai un tās ietekmei uz darbu ir jābūt prioritātei. EESK iesaka sekot digitalizācijas attīstībai, kā arī tās ietekmei uz ražošanas attiecībām, darba apstākļiem un sociālo dialogu; sociālā dialoga efektivitātes un lietderīguma uzlabošanas nolūkā izmantot informācijas apmaiņu, priekšizpēti, labās prakses kopīgošanu un veidot piemērotu leģislatīvo un neleģislatīvo satvaru.

 

_____________

Vaļņu iela 32, 410.ist., Rīga, LV-1050
Tālrunis: +371 29427898
abolins@energija.lv